Ceturtdiena, 23.05.2024 15:24
Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Otrdiena, 30. aprīlis, 2024 10:37

Kad rumbā lec vimba, pavasaris ir pilnā plaukumā (nobeigums)

Autors: Gints Šīmanis
Kad rumbā lec vimba, pavasaris ir pilnā plaukumā (nobeigums)
Zvejas flote pavasarī ar nepacietību gaida sezonas sākumu. Foto – Valdis Brauns
Otrdiena, 30. aprīlis, 2024 10:37

Kad rumbā lec vimba, pavasaris ir pilnā plaukumā (nobeigums)

Autors: Gints Šīmanis

Latvijas piekrastē vimba izsenis bijusi delikateses godā – zvejnieki tās ēduši mazsālītas turpat selgā laivā, zveju sievas uzgriezušas un kūpinājušas dūmu namiņos ciemā, bet makšķernieki sacentušies par vimbu karaļa godu upju krastos.

Raksta pirmo daļu lasiet šeit: šeit

Vimbas ir kungu ēdiens

Tieši tā saka pasaules čempions zemledus makšķerēšanā Guntis Kārkliņš, kurš laipni padalās savos ieskatos par vimbu: “Vimbas ir asakainas, un, ja tās neprot pagatavot un pienācīgi apstrādāt, var būt liela vilšanās. Taču, ja zivs ir labi sagatavota, tā ir ļoti garda un izmantojama dažādos veidos. Vimbu var lietot kā lasi – jēlu, ar sāli, pipariem un sīpoliem. Var cept un arī marinēt kā siļķi.” Guntis labprāt gatavo vimbu tartaru – galvenais ir zivi kārtīgi izfilēt, samalt un izkasīt (metodes ir dažādas), lai tajā vairs nebūtu asaku.

Latvijas TV7 raidījuma “Divi āķi lomā” arhīvā atrodami raidījumi, kur par vimbu profesionālu ieskatu sniedz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniska institūta “BIOR” pētnieki Jānis Bajinskis, Kaspars Abersons un Ivars Putnis.  Portāls “Zivju gids” (zivjugids.lv) iesaka uzturā lietot tikai tās vimbas, kas nozvejotas Latvijas piekrastē, līcī, kā arī iekšējos ūdeņos atbilstoši makšķerēšanas noteikumiem un ja tās ir garākas par 30 centimetriem. Ja vimba ir īsāka par 30 centimetriem – atsakieties to lietot! Tiek atgādināts, ka vimbām ir salīdzinoši ilgs mūžs – līdz pat 17 gadiem. Migrācijas laikā tās veic ievērojamus attālumus – līdz pat 900 kilometru –, pārvietojoties ar ātrumu līdz 25 kilometriem diennaktī.

Pazīstamā zivju kulināre Ausma Dančauska iesaka zivis ēst vismaz divas reizes nedēļā, uzsverot, ka zivju ēdieni nevar apnikt, jo to sugas atšķiras cita no citas gan ar tauku, gan olbaltumvielu, gan vitamīnu saturu, par garšu un aromātu nemaz nerunājot. Liela priekšrocība esot arī tas, ka zivju ēdieni ir samērā ātri pagatavojami. Dažādi apstrādājot, piemēram, vimbu, zandartu, reņģi, līdaku vai lasi, no vienas sugas zivīm var pagatavot vairākus atšķirīgus ēdienus. Mūsu lasītājiem Ausma ieteic vimbas bumbiņas ar kūpinātu sieru.

No palu šova līdz “Vimbu karalim”

Valodniece profesore Janīna Kursīte savā enciklopēdiskajā “Virtuves vārdenē” (2012) skaidro vārda “vimba” izcelsmi: tas esot aizguvums no lībiešu vīmb vai igauņu vimb un pirmoreiz minēts 17. gadsimta vārdnīcās, turpat piemetinot vērojumu: “Drīz pēc ledus iziešanas Daugavā sāka kāpt vimbas. Tās nav tik plaši pazīstamas zivis kā laši un nēģi, bet daugavieši un rīdzenieki tās cienī un ēd labprāt, neievērojot daudzās asakas.”

Šāgada vimbu daudzinājums aizsākās 20. aprīlī sestajos Bauskas Vimbu svētkos. Mūsas labajā krastā tos tradicionāli organizē Bauskas Kultūras centrs. Bauska ir viena no Latvijas vimbu makšķerēšanas galvaspilsētām, kas šopavasar vilināja ar dzīvo mūziku, kūpinātu vimbu smaržu, labas gribas makšķerēšanas sacensībām un citām derīgām nodarbēm. Vimbu svētku izglītojošā aktivitāte bija saruna par ūdens piesārņojumu un tā samazināšanu. Kā vēsta laikraksta “Bauskas dzīve” portāls, marta beigās svētkiem pieteikušies jau bija 117 tirgotāji, tā teikt – andele uz nebēdu!

Palu šovs “Lido zivis Kuldīgā” šogad iecerēts 27. aprīlī. Kuldīga ir īpaša, jo katru pavasari virs Ventas rumbas lido zivis. Aprīlis ir tieši tas brīdis, kad ikviens var vērot šo unikālo dabas parādību – kā rumbā, mugurām zaigojot, lec vimbas. Pavasaros lec vimbas, rudeņos – laši. Gadu simtiem vimbas dodas augšup pa Ventu, savā nārsta ceļā sastopot mutuļojošo Ventas rumbu – Eiropā platāko (249 m) ūdenskritumu. Pirms 300 gadiem, hercoga Jēkaba laikā, kuldīdznieki izdomāja unikālu zivju ķeršanas metodi – uz rumbas novietoja zivju ķeramos grozus. To dēļ Kuldīgu saka dēvēt par pilsētu, kur zivis ķer gaisā. Tradicionāli palu šovs iezīmēs arī tūrisma sezonas atklāšanu Kuldīgas Pilsētas dārzā.

Maija vidū cīņa par titulu “Vimbu karalis” notiks mūsu stārķu galvaspilsētā Staicelē. Salacas krastos tradicionālās makšķerēšanas sacensības “Staiceles vimba” jau kuro reizi ievadīs populāro Muzeju nakti, un arī Staiceles Lībiešu muzejā varēs iepazīt šīs sentautas likteni Vidzemē. Staiceles makšķernieku klubs “Ūdensroze” aicina visus interesentus uz Salacas krastiem!

Lai vai kā – vimba ir un paliek “kungu ēdiens”. Servējot to savā azaida galdā, jutīsimies kā kungi karaļu galmā.

Kad līcī sākas aktīva piekrastes zveja, pa vimbai gadās arī piezvejā tīklos un murdos

RECEPTES

Vimbas bumbiņas ar kūpinātu sieru

Izejvielas: 600 g vimbas filejas, 2 olas, 100 ml saldā krējuma, 200 g kūpināta siera, 1 sīpols, želatīns, sāls, pipari, vimbas buljons.

Vimbas fileju divas reizes samaļ. Otrajā reizē maļ kopā ar apceptiem sīpoliem. Masai pievieno olas, krējumu, sāli, piparus un pamatīgi samaisa. Veido mazas bumbiņas, ko vāra 5–8 minūtes zivs buljonā, kam vēl pievienots želatīns. Pēc tam apviļā sarīvētā kūpinātā sierā. Sieram var pievienot arī nedaudz diļļu. Gatavās bumbiņas var spraust uz irbulīšiem kopā ar paša izvēlētām piedevām un pasniegt kā uzkodu. (No Ausmas Dančauskas receptēm.)

Krāsnī cepta vimba

Notīrītu vimbu nomazgā, nosusina un ieberž ar sāli, pārslacina ar citrona sulu. Liek cepeškrāsnī uz režģiem un cep mērenā siltumā gatavu. Šādi ceptu vimbu galvenā kārtā izmanto sviestmaizīšu aplikšanai vai arī liek krējuma mērcē un pasniedz galdā kā patstāvīgu ēdienu. (No Janīnas Kursītes “Virtuves vārdenes”.)

Žāvētas un ceptas vimbas

Vimbas iepriekš žāvēšanas nenotīra, pārgriež tikai vēderu, izņem iekšas, apsāla un liek žāvēt. Pēc tam atloba gaļu no zvīņām, sadala glītos gabaliņos un liek zostē, kuru pagatavo no karotes sviesta un 2 karotēm skāba krējuma, uzvāra un pasniedz ar sausiem kartupeļiem. Šādējādi pagatavotas vimbas ir ļoti gardas. (No Janīnas Kursītes “Virtuves vārdenes”.)