Otrdiena, 21.05.2024 13:05
Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Trešdiena, 8. maijs, 2024 11:30

Ķeriet taimiņu aiz astes! Brišus, zem ledus vai no laivas... (nobeigums)

Autors: Gints Šīmanis
Ķeriet taimiņu aiz astes! Brišus, zem ledus vai no laivas... (nobeigums)
Lašu un taimiņu populācija Baltijas jūras lašupēs pēdējos gados ir uzlabojusies, tomēr vienīgi Salacā un Vitrupē tā ir virs kritiskā sliekšņa, vēl arvien nesasniedzot ilgtspējīgas apsaimniekošanas līmeni. Foto – Valdis Brauns
Trešdiena, 8. maijs, 2024 11:30

Ķeriet taimiņu aiz astes! Brišus, zem ledus vai no laivas... (nobeigums)

Autors: Gints Šīmanis

Kā jau minēju, taimiņu izplatība un zveja ir izteikti lokāla. Pēdējos gados tā svārstās no 4–6 tonnām gadā, kamēr vēl 90. gadu vidū nozveja sasniedza līdz pat 18 tonnas. Ik gadu “BIOR” zivju audzētavās baseinos ielaiž vairāk nekā 12 miljonus dažādu zivju sugu mazuļus un kāpurus. Te jāatceras, ka visiem zivju audzētavās izaudzētajiem lašu un taimiņu mazuļiem tiek nogriezta taukspura, tādējādi, kad zivis atgriežas upēs, var viegli atpazīt, vai tās nāk no audzētavas vai dabiskā nārsta.

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.

Pieci soļi līdz taimiņu ilgtspējai

Tā kā taimiņa mazuļi aug un nobriest piekrastes zonā, šī suga ir īpaši jutīga pret nenobriedušo zivju izzveju dažādos piekrastes zvejas rīkos. Nārstam nobriedušo taimiņu zvejas laiki un rīki pamatā sakrīt ar lašu zveju. Institūta “BIOR” zinātnieki sadarbībā ar ārzemju kolēģiem piedāvā piecu soļu programmu lašu un taimiņu nārsta upju daudz efektīvākai apsaimniekošanai. Tie ir pieci secīgi soļi, kas sekmētu taimiņu populāciju upēs, padarot to ilgtspējīgāku.

Vispirms nepieciešama vispārēja situācijas apzināšana, detalizēta priekšizpēte un precīza veicamo darbu plānošana, kam seko upju dzīvotņu atjaunošana. Reālie darbi upes gultnē ir tikai ceturtais solis, kam seko izveidotās infrastruktūras uzturēšana un rezultātu monitorings, kas nepieciešams, lai pārliecinātos, vai faktiskās zivju faunas izmaiņas atbilst plānotajām.

Mūsdienās taimiņi atrodami tikai aptuveni ceturtajā daļā upju, kas ieplūst Baltijas jūrā un kur ie-priekš šīs zivis dzīvojušas. Iemesls – upju aizaugšana, piesārņojums, mazo HES radītie šķēršļi.

Pret maluzvejniekiem – ar vislielāko bardzību

Ik gadu no 1. oktobra Latvijas ūdeņos tiek noteikts lašu un taimiņu ieguves lieguma periods. Iekšējos ūdeņos tas ilgst līdz 31. decembrim, bet Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē – līdz 15. novembrim. Valsts vides dienests uzsver, ka nārsta laiks ir sevišķi jutīgs periods lašveidīgajām zivīm, kas migrācijas un nārstošanas laikā kļūst vieglāk pieejamas un iegūstamas to gaļas un ikru kārotājiem. Lašu un taimiņu ieguve ir aizliegta visā Latvijā. Ieguves liegums neattiecas uz Rīgas līci posmā no Vecāķiem līdz Vaivariem un lašiem un taimiņiem, kas iegūti nespecializētajā zvejā Buļļupē un Daugavas posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, jo šīs zivis ir mākslīgi pavairotas zivju audzētavās un tām minētajās ūdenstilpēs nav dabīgo nārsta vietu.

Valsts vides dienests atgādina, ka par vienu nelikumīgi noķertu lasi vai taimiņu, ja tas iegūts iekšējos ūdeņos, zivju resursiem nodarīto zaudējumu apmērs ir noteikts 715 eiro apmērā, bet jūrā – 429 eiro. Par pārkāpumu tiek piespriests arī administratīvais sods: par makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu – 350 eiro, par rūpnieciskās zvejas pārkāpumu fiziskai personai – 700 eiro, bet juridiskai personai – 4300 eiro apmērā. Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā konstatēts būtisks kaitējums, pārkāpējam draud kriminālatbildība. Sargāsim zivju resursus!

Recepte – vārīts taimiņš

Kā vēsta slavenā Mīlenbaha vārdnīca, vārds “taimiņš” latviešu valodā aizgūts no lībiešu taimin. Šī tradicionālā versija ir tikpat populāra, cik Latviešu folkloras krātuvē rodamais atzinums, ka, piemēram, Pabažos par taimiņiem saukti mazāki lasēni, arī foreles.

1883.gadā – tātad desmit gadus pēc Pirmajiem vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem – izdotajā “Baltijas pavāru grāmatā” rodama kāda sena recepte.

Šī zivs pa priekšu jāizķīķē un jānotīra, un tad sāls ūdenī gatava jānovāra, pēc tam šāda mērce jeb zoste jātaisa: smalki sagriezti skostiņi jeb lāča purni ūdenī mīksti jānovāra, tad tie ar kādām karotēm ūdeņa tumīgi sataisītam sviestam jāpieliek, arī iztīrītas vēžu astes un vēžu sviests jāpiejauc, lai mērce smuku krāsu dabon, beidzot šī mērce kopā ar novārītiem kartupeļiem un zivi uz galda jāceļ. Ja patīk, var arī mērcei piemaisīt smalki sakapātas sēnes jeb citu kādu skābumu.

Lai jums karaliska maltīte!