Tomēr maza cerība lēmumu ietekmēt vēl pastāv – Ogres novada būvvaldes vadītāja Laura Kriviša-Budnika skaidro, ka domei līdz 16. oktobrim jāpieņem lēmums, vai iesniegt kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā – šāda iespēja vēl tiekot izvērtēta.
Publiskā apspriešana būvniecības iecerei «Telekomunikāciju sakaru tornis OGR19» notika 2023. gada 17. jūlijā, un iedzīvotāji bija kategoriski pret torņa būvniecību, lasāms Ogres novada pašvaldības publiskotajā kopsavilkumā pēc apspriešanās ar iedzīvotājiem. Cilvēki uzsvēra, ka šāds objekts viņiem nav vajadzīgs, un pauda bažas par «milzeņa» estētiku un elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz veselību. Kā arguments tika minēts fakts, ka nav tiešu pierādījumu, kas balstīti uz pētījumiem, ka ilgstoša elektromagnētiskā starojuma ietekme nerada kaitējumu veselībai vai pat dzīvībai. Te jāpiebilst, ka tuvākā privātmāja atrastos vien nepilnu 20 metru attālumā no torņa. Izskanēja arī sūdzības par torņa ietekmi uz nekustamā īpašuma vērtību, tā aizskarot Satversmes 105. pantā aizsargātās personu tiesības uz īpašumu.
Pamatojoties uz iedzīvotāju iebildumiem, Ogres novada pašvaldības būvvalde nostājās iedzīvotāju pusē, strikti definējot, ka sabiedrības intereses un drošība ir svarīgāka par viena uzņēmuma – mobilo sakaru operatora SIA «BITE Latvija» meitasuzņēmuma «TeleTower» – biznesa plāniem.
Kā jau pirms vairākiem gadiem vēstīja ziņu aģentūra LETA un Lsm.lv, uzņēmums «TeleTower» pēc būvvaldes lēmuma neizsniegt būvatļauju vērsās tiesā, pieprasot atzīt būvvaldes atteikumu par nepamatotu un uzlikt pašvaldībai pienākumu izsniegt būvatļauju mobilo sakaru torņa celtniecībai attiecīgajā īpašumā. Administratīvā rajona tiesa šo prasību apmierināja, taču pašvaldība tiesas spriedumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā. Uzņēmums lūdza tiesu piemērot pagaidu noregulējumu – uzlikt pienākumu domei izdot pieteicējai būvatļauju sakaru torņa būvniecībai. Administratīvā apgabaltiesa pieteicējas lūgumu noraidīja, bet pieteicēja par šo lēmumu iesniedza blakus sūdzību Senātā.
Senāts savukārt norādīja, ka pārsūdzētais pašvaldības lēmums, ar kuru atteikts izdot būvatļauju, pirmšķietami ir prettiesisks, jo tas satur vispārīgus argumentus, kuri nav balstīti tiesību normās un nesatur pietiekamu juridisku pamatojumu būvatļaujas izdošanas atteikumam. «Pašvaldība, līdzsvarojot iedzīvotāju un pieteicējas intereses, bez pietiekama pamatojuma ir sniegusi priekšroku iedzīvotāju interesēm, ignorējot apstākli, ka būvniecība iecerēta atbilstoši teritorijas plānojumā paredzētajam izmantošanas veidam, un tādējādi ignorējot citu personu tiesības un tiesiskās intereses,» teikts Senāta 2025. gada 4. februāra lēmumā.
Taču nupat, 16. septembrī, Administratīvā apgabaltiesa Rīgā lēmusi, ka Ogres iedzīvotājiem, patīk viņiem tas vai nepatīk, tomēr būs jāsadzīvo ar jauno torni. Ogres novada būvvaldes vadītāja skaidro, ka tiesas lēmuma pieņemšanā galvenais kritērijs jeb arguments bijis atbilstība likumam, ko nevar ietekmēt sabiedrības subjektīvās vēlmes, kurām ir tikai ieteikuma raksturs. Tiesa norāda, ka lēmumi jāpieņem, balstoties uz normatīvajiem aktiem.
Konkrēto vietu kā rūpnieciskās ražošanas teritoriju Ogres novada pašvaldība, izstrādājot teritorijas plānojumu, noteikusi jau 2012. gadā, taču tolaik, kad sakaru torņu būvniecība nebija tik populāra, nevienam neesot pat prātā ienācis, ka kādam varētu rasties iecere tur būvēt tik lielu metāla konstrukciju. Diemžēl Ogres novada pašvaldībai par sliktu nāk fakts, ka šādā zonā telekomunikāciju torņus ir atļauts būvēt.
Reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušajām ziņām un «Ogres Vēstis Visiem» publikāciju «Par daudz. Visa par daudz» 23. septembra numurā, uzņēmums «Bite Latvija» sniedzis komentāru, norādot: «Lai nodrošinātu klientiem modernus, ātrus un uzticamus sakarus visā Latvijā, «Bite Latvija» jau vairāk nekā 20 gadus iegulda tīkla attīstībā, investējot tajā vairāk nekā 200 miljonus eiro. Mūsu mērķis ir piedāvāt kvalitatīvu sakaru pieredzi neatkarīgi no atrašanās vietas – pilsētās, novados un arī attālākos reģionos.»
Ņemot vērā strauji augošo mobilo datu patēriņu un klientu skaita pieaugumu, tīkla kapacitātes paplašināšana ir būtiska, lai saglabātu sakaru kvalitāti un stabilitāti. Jaunas bāzes stacijas ir tehnoloģiski nepieciešamas, lai nodrošinātu šo augošo klientu pieprasījumu.
Uzņēmuma pārstāvji piekrīt, ka jebkurai infrastruktūras attīstībai jānotiek, ievērojot līdzsvaru starp sabiedrības interesēm, tehnoloģiskajām vajadzībām un vides ilgtspēju. Tieši šī pieeja bijusi arī viens no pamatprincipiem, uz kura balstījās 2019. gadā izveidotais kopuzņēmums SIA «Centuria», ko «Bite Latvija» veidoja kopā ar «Tele2». Tā mērķis bija kopīgi būvēt un pārvaldīt radio tīkla infrastruktūru Latvijā un Lietuvā, koplietojot gan aktīvo, gan pasīvo tīkla infrastruktūru tostarp torņus, mastus, bāzes stacijas un iekārtas – un nodrošinot 2G, 3G, 4G un 5G sakaru pārraidi.
Diemžēl projekta īstenošanu apturēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmums, kas neatļāva operatoriem kopīgi izmantot frekvences 5G tehnoloģijai. Šī ierobežojuma dēļ sākotnējā iecere par kopīgu tīkla attīstību tika pārskatīta, un kopuzņēmums «Centuria» tika likvidēts.
Lai gan projekts netika pilnībā realizēts, tā pamatā esošie principi – efektīvāka resursu izmantošana, izmaksu optimizācija un arī vides ietekmes mazināšana – joprojām tiek īstenoti praksē. «Mēs turpinām sadarboties ar citiem operatoriem infrastruktūras līmenī, un operatoru starpā notiek torņu apmaiņa, kas ļauj samazināt kopējo būvniecības apjomu un efektivizēt tīkla pārklājumu. Arī Ogres gadījumā, ja «Bite Latvija» uzbūvēs torni, LMT un «Tele2» plāno to izmantot, tādējādi saglabājot vides ilgtspēju un nodrošinot kvalitatīvus sakarus plašākam iedzīvotāju lokam,» uzņēmums uzsver komentāra noslēgumā.
OVV 2023. gada publikācijā «Būvēs vēl vienu sakaru torni» vēstīja, ka 60 metru augstais tornis «OGR19» paredzēts paneļantenu, pārraides antenu un iekārtu uzstādīšanai, kas nepieciešams mobilo sakaru nodrošināšanai Ogres un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem. Torņa pakājē uz betona platformas paredzēts izvietot sakaru aparatūras āra skapjus. Ap torni un aparatūru tiks nožogota 9x10 m liela teritorija. Tāpat tika uzsvērts, ka iedzīvotāju nepatika pret tamlīdzīgiem objektiem ir likumsakarīga. Tā vietā, lai uzbūvētu vienu kopēju torni un apkarinātu to ar visām nepieciešamajām raidīšanas iekārtām un antenām, katrs telekomunikāciju operators būvē pats savu torni, un rezultātā vidē ienāk daudz vairāk šādu industriālu objektu, nekā varētu vēlēties.
