Daudzas sievietes nožēlo abortu

Elīna Kārkla, biedrības Asociācijas “Ģimene” pārstāve, norāda, ka tas ir ļoti nozīmīgi, ka pirmo reizi Baltijā notiek šāds gājiens. “Šim gājienam zināmā mērā ir arī likumdošanas un politiskais konteksts par to, kas šobrīd notiek mūsu kaimiņvalstī. Lietuvā tiek mēģināts ieviest valsts apmaksātus abortus. No vienas puses, tas ir fons, bet no otras — tas ir labs iemesls sākt runāt par dzīvības vērtību. Mēs to nedrīkstam uzskatīt par pašsaprotamu.”

Arī jurists Kaspars Herbsts norāda, ka viņa gan cilvēciskā, gan kristīgā pārliecība ir, ka “dzīvība ir pati lielākā vērtība, kas mums ir dota.”

“Mēs aizstāvam tos, kas paši sevi vēl nevar aizstāvēt — vispirms bērnus, kas ir vājākie mūsu vidū, un arī vecus cilvēkus, ja runājam par eitanāzijas jautājumu. Ir svarīgi, lai valsts un likumdošanas līmenī dzīvība tiktu atzīta un aizsargāta kā augstākā vērtība. No tā izriet arī plašāki jautājumi par demogrāfiju, jo tas tieši ietekmē sabiedrības nākotni. Katru gadu mēs zaudējam vairākus tūkstošus nedzimušu bērnu — viņu dzīvība tiek mākslīgi pārtraukta,” tā biedrības Asociācija “Ģimene” pārstāvis K.Herbsts.

Viņš norāda, ka iepretim sabiedrībā izplatītajam viedoklim, ka sievietei ir tiesības izvēlēties laist pasaulē bērniņu vai nē, vairāk ir jārunā par pieaugušo cilvēku atbildību. “Izvēle ir līdz brīdim, kad vīrietis un sieviete stājas dzimumattiecībās. Tālāk viņiem jāuzņemas atbildība arī par sekām. Tajā brīdī, kad ir ieņemta jauna dzīvība, šai dzīvībai piemīt cilvēka pamattiesības — tiesības uz dzīvību. Tāpēc būtisks ir jautājums: vai mēs atzīstam ieņemto dzīvību par cilvēku jau no ieņemšanas brīža?”

Jurists, dodoties šajā gājienā, aicina arī apdomāties tās sievietes, kas varbūt atrodas šobrīd smagās izvēles priekšā – vai paturēt dzīvību. “Lielākajā daļā gadījumu, gribu domāt, sieviete šo lēmumu pieņem ar smagu sirdi. Pēc tam tas atstāj dziļas rētas — tas ir ievainojums un trauma, kas paliek uz visu mūžu. Es pazīstu sievietes cienījamā vecumā, kuras visu dzīvi nožēlo, ka ir izvēlējušās veikt abortu. Viņas saprot, ka tajā laikā bija grūti apstākļi un sabiedrības spiediens, bet tagad redz, ka tā bija sāpīga un neatgriezeniska izvēle.”

Pasākuma laikā bija iespēja uzzināt par dažādu NVO darbošanos un pieejamajiem izglītojošajiem un informatīvajiem materiāliem par dzīvības vērtību. Publicitātes foto

Apglabā dzīvību, pirms tā sākusies

Ārsti ginekologi savā darba ikdienā veic abortus un iespējams vien retais to darot uzdod jautājumu – vai viss, kas ir legāls, ir labs un attaisnojams? Viļņas katedrāles laukumā klātesošos uzrunāja arī Latvijas pārstāve ginekoloģe Aiga Rotberga. Arī viņa savos darba pirmajos gados veikusi abortus, jo bijusi pārliecināta, ja valsts likumīgi to atļauj, tad kāpēc tas lai būtu slikti? Viņas pārliecība mainījās brīdī, kad viņa kā kristiete uzdeva jautājumu, vai Dieva prāts ir, ka mēs nogalinām mazu, neaizsargātu dzīvību?

“Man reiz kādā dienā viena sieviete draudzē uzdeva izšķirīgo jautājumu, vai es savā darbā veicu abortus? Tad es arī vairāk sāku domāt par to, Dievam taču ir vairāk jāklausa nekā cilvēkiem. Es kā ārsts pieņēmu lēmumu vairs nekad neveikt abortus. Ticu, ka ieguvumi, saglabājot dzīvību un tā paklausot Dievam, kas to dzīvību ir devis, ir daudz lielāki,” uzsver ārste, “Kristīgo mediķu biedrības” dibinātāja Latvijā.

Gājienā par dzīvību Viļņas Katedrāles laukumā uzrunu saka arī ārste ginekoloģe no Latvijas Aiga Rotberga. Foto - E. Bartuliu

Satikām gājienā dalībnieci no Latvijas Sandru, kura nelokāmi ir pārliecināta, ka “par šo tēmu ir jārunā un tas ir jādara skaļi, kā arī jādod vairāk informācija un jāizglīto, lai cilvēki saprastu, ka dzīvība un aborts nav vienkāršs “medicīnisks jautājums”, bet gan morāla izvēle.” Viņa bija aizkustināta redzēt tik daudz cilvēkus, kas izvēlējās doties šajā gājienā, tā apliecinot, ka “aborti ir viena no mūsu sabiedrības problēmām, kas samilzusi”. Viņa tic, ka šādus gājienus ir jārīko katru gadu. “Es pati esmu mediķe un esmu strādājusi padomju laikā šajā sistēmā. Toreiz tas likās normāli, bet tagad man pašai sevī nācies pārvarēt to domāšanu un saprast, ka tas nav pareizi. Tā patiesībā ir slepkavība,” tā Sandra.

Kāda cita satiktā gājiena dalībniece Gunta neslēpj, ka viņai jau no bērnības ir ieaudzināts, ka dzīvība ir svēta. Tāpēc viņa pievienojas šim gājienam, lai arī publiski paustu savu pārliecību. “Jā, man vienmēr ir šķitis, ka aborts ir kaut kas ārkārtīgi ļauns. Tagad, kad esmu daudz lasījusi par šo tēmu, tas tikai nostiprinās — tas tiešām ir šausmīgi. Dzīvība tiek apglabāta vēl pirms tā sākusies. Kas var būt ļaunāks? Neviens dzīvnieks nenogalina savu mazuli, bet cilvēks to spēj.”

*Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja brīvprātīgi parakstīt petīciju pret abortu legalizāciju un valsts apmaksātu abortu pieejamību (nodokļu maksātāju naudas). Vairāk informācijas par petīciju - šeit.

Fotoreportāža no "Gājiens par dzīvību", foto - Liene Ozola