Otrdiena, 14.07.2026 12:32
Anvars, Oskars, Ritvars
Pirmdiena, 13. jūlijs, 2026 21:54

Garākā stunda mūžā, kad nezini, vai tava lidmašīna droši nosēdīsies. Pieredzes stāsts

OgreNet
Garākā stunda mūžā, kad nezini, vai tava lidmašīna droši nosēdīsies. Pieredzes stāsts
Attēls no personīgā arhīva
Pirmdiena, 13. jūlijs, 2026 21:54

Garākā stunda mūžā, kad nezini, vai tava lidmašīna droši nosēdīsies. Pieredzes stāsts

OgreNet

“Lidojumā no Īrijas uz Tallinu pilots paziņoja, ka lidmašīna nevar uzņemt nepieciešamo augstumu un ka ir radušās problēmas ar dzinēju un durvīm. Tajā mirklī laiks it kā apstājās,” savu stāstu iesāk Lāsma Līdaka, kura tobrīd bija lidmašīnā kopā ar savu meitu. Abas lidoja reisā no Īrijas uz Tallinu, lai pēc tam atgrieztos mājās Latvijā. Lāsmai šī nebija pirmā lidošanas pieredze, bet, kā viņa atzīst – visnotaļ satraucošākā gan. Pēc pilota paziņojuma abām bija skaidrs – ir lietas, kuras cilvēks lai kā gribētu tajā brīdī, tomēr nevar kontrolēt. Meita klusām mammai vēl pajautājusi: “Mammu, kā ome dzīvos bez mums?” Šo vārdu dēļ Lāsma centās meitas priekšā izskatīties stipra, lai arī atzīst, ka bail bijis pat ļoti. Ko tādā brīdī vari darīt? Vienīgi lūgt Dievu. Lāsmas ieraksts Facebook izpelnījies vairāk nekā tūkstoš reakciju un turpat 150 komentāru. Cilvēki dalās arī savā pieredzē un sajūtās par šādiem brīžiem dzīvē.

Lasiet arī - "Domāju, ka ģimeni vairs neredzēšu..." Basģitārists Norberts Skraucis par dramatisko cīņu ar jūru

Ikdienā Lāsma sevi sauc par Raunas draudzes locekli un neslēpj, ka dzīve ir cieši saistīta ar ticību. Tā īpaši tika nostiprināta kalpojot Burtniekos, Via de Cristo nometnē. “Tās bija četras brīnišķīgas dienas. Bija aizkustinoši redzēt, ar kādām sirdīm cilvēki ieradās nometnē un kādi viņi devās mājās. Redzēt, kā Dievs pieskaras cilvēku sirdīm, dziedina, iedrošina un atgādina katram, cik ļoti viņš ir mīlēts, bija neaprakstāma svētība. Šī pieredze vēl vairāk stiprināja manu ticību. Dievs patiešām ir brīnišķīgs,” šodien saka Lāsma.

mceu_39143263611783968787444.jpg

Attēls no personīgā arhīva

Brīži, kad apstājas viss

“Kad pilots paziņoja, ka lidmašīna nevar uzņemt nepieciešamo augstumu un ir radušās problēmas ar dzinēju un durvīm, mēs sapratām, ka atliek tikai gaidīt. Aptuveni stundu mēs riņķojām virs Dublinas, gaidot iespēju droši nosēsties. Tā bija gara stunda – pilna neziņas, lūgšanu un pārdomu. Es cīnījos ar savām bailēm, bet tajā pašā laikā turējos pie vienīgā, uz ko tajā brīdī varēju paļauties – pie Dieva. Kad saproti, ka tava dzīve vairs nav tavās rokās, lūgšana kļūst pavisam citāda. Tā nāk no pašas sirds,” dalās Lāsma.

Viņa neslēpj, ka starp tūkstoš domām, kas izskrējušas cauri prātam, viena no pirmajām bija par to, cik trausla ir mūsu dzīve un cik ātri tajā var viss mainīties. 

“Es domāju par saviem mīļajiem, par cilvēkiem, kurus mīlu, un par to, cik bieži ikdienas steigā aizmirstam pateikt svarīgākos vārdus. Šis notikums lika man paskatīties arī pašai uz sevi. Es sapratu, ka neesmu ideāla. Savā dzīvē esmu kļūdījusies, esmu aprunājusi, esmu melojusi, un man par to ir patiesi žēl. Katru dienu mācos no savām kļūdām un cenšos kļūt par labāku cilvēku.”

Otra iespēja dzīvot

Kad beidzot lidmašīna droši nosēdusies Dublinā un Lāsma ar meitu varēja turpināt ceļu uz mājām ar citu lidmašīnas reisu, viņa to nosauca par “sev dotu otru iespēju dzīvē”.

“Man tā bija kā Dieva dota otra iespēja. Otra iespēja dzīvot. Otra iespēja vairāk novērtēt dzīvi, savus mīļos un katru dienu, kas man ir dāvāta. Otra iespēja mainīt savu dzīvi uz labāko. Paldies Dievam, ka šis stāsts beidzās laimīgi. Paldies par vēl vienu iespēju dzīvot, mīlēt, piedot, lūgt piedošanu un būt pateicīgai. Mēs bieži dzīvojam tā, it kā mums būtu neierobežots laiks, bet patiesībā nevienam nav apsolīta rītdiena. Ja šis notikums man kaut ko iemācīja, tad to, ka dzīve ir dāvana,” tā Lāsma piebilstot, ka Dievs ir uzticams arī tad, kad mēs baidāmies.

mceu_42979499721783968805122.jpg

Attēls no personīgā arhīva

Kad dzīve pazib gar acīm

Starp daudzajiem komentāriem, kāds uzdod jautājumu, kāpēc pateikties Dievam, ja reiz lidmašīnu nosēdināja pilots, kāds neslēpj pārliecību, ka Dieva nemaz nav. Tomēr vairums komentētāju piekrīt Lāsmas viedoklim par otrās iespējas sajūtu.

Maiga Berzina raksta: "Paldies par šo pārdomu stāstu! Un paldies Dievam par visu; arī par šo situāciju, kura lika izvērtēt, kas dzīvē ir svarīgākais! Paldies Dievam, ka viss beidzās labi!"

Kitija Steinerte atceras gadījumu, kad ar vīru lidojuši no Parīzes uz mājām un pilots kapteinis paziņojis, ka nestrādā viena turbīna. " Visa dzīve pazibēja gar acīm, mēs lūdzāmies kaut veiksmīgi nosēstos un redzētu mūsu mīļos bērnus. Bija emergency nolaišanās lauka vidū. Tā kā saprotu, ko tu pārdzīvoji."

Guntra Cirule: "Jā, arī man kas tāds reiz gadījās, bet arī veiksmīgi nolaidāmies turpat kur pacelāmies. Tiešām neko citu nevar darīt, kā vien lūgt un pārdomāt dzīvi."

Arī Ilga Liepina norāda, ka "Tā ir saspringtos brīžos, kad saproti, ka nekas vairs nav no tavas rīcības atkarīgs. Fiziski izmainīt neko nevari. Pēdējais, kas paliek ir tikai tavas dvēseles spēks."

Sandra Rozentale dalās pieredzē, kad lidojot EastMidland uz Rīgu, arī piedzīvoja ko līdzīgu. "Interesanti bija vērot, kā uzvedas cilvēki šādā situācijā.. Dievs ir labs, mums bija jālido uz Londonu un jāparsēžas citā lidmašīnā. Laimīgi nokļuvām mājās, jā, tā bija ziema, auksts. Bet tur augšā, kad saproti, šodien dzīve var beigties, mana lūgšana bija šāda, Dievs, tik skaista diena, kādēļ ne, ja Tu tā vēlies! Bet Viņam bija citi plāni! Paldies par to!"

Lasiet arī - "Domāju, ka ģimeni vairs neredzēšu..." Basģitārists Norberts Skraucis par dramatisko cīņu ar jūru