Trešdiena, 11.11.2026 18:34
Nellija, Ojārs, Rainers
Otrdiena, 10. novembris, 2026 10:09

“Vai tas dod mums tiesības cilvēku norakstīt?” Mareka Odumiņa pārdomas par jauniešiem ieslodzījumā

“Vai tas dod mums tiesības cilvēku norakstīt?” Mareka Odumiņa pārdomas par jauniešiem ieslodzījumā
Mareks Odumiņš ar konferences moderatoru Agri Startu
Otrdiena, 10. novembris, 2026 10:09

“Vai tas dod mums tiesības cilvēku norakstīt?” Mareka Odumiņa pārdomas par jauniešiem ieslodzījumā

Mākslinieks Mareks Odumiņš sociālajos tīklos dalījies pārdomās par kļūdām, atbildību un otro iespēju. Tās radušās pēc brīvprātīgā darba ar jauniešiem ieslodzījuma vietā un uzstāšanās konferencē “Būt kopā”. Viņa galvenā doma ir vienkārša: cilvēku nedrīkst norakstīt viņa pagātnes dēļ.

Par Mareku Odumiņu lasi arī šeit - "Viena sekunde izmainīja visu" - mākslinieks Mareks Odumiņš atklāti par dienu pirms piecpadsmit gadiem 

Dzīvei nav melnraksta

Pārdomas Mareks sāk ar atziņu, ka kļūdas reizēm maksā ļoti dārgi. “Mēs nedzīvojam dzīvi, kurā ir iespēja vispirms uzrakstīt melnrakstu, izmēģināt un tikai tad pieņemt galīgo lēmumu. Mums ir tikai viena dzīve ar tās kāpumiem, kritumiem, izvēlēm un sekām,” viņš raksta.

Pirms diviem gadiem mākslinieks izgāja apmācības, lai kļūtu par brīvprātīgo ieslodzījuma vietā. Vēlāk viņš devās pie jauniešiem uz Cēsīm, kur, kā pats saka, “kopā pavadījām patiešām vērtīgu un jauku laiku”.

Mareks uzsver, ka brīvprātīgais darbs nav vienreizēja akcija: “Tas prasa laiku, ieguldījumu un, pats galvenais, vēlmi būt līdzās. Tieši tā veidojas sadraudzība, uzticēšanās un attiecības.” Viņš atzīst, ka gribētu būt kopā ar jauniešiem biežāk, taču tas nav vienkārši. “Esmu atkarīgs no cilvēkiem, kuri varētu mani aizvest un arī palīdzēt, kā arī ceļš līdz Cēsīm ir vairāk nekā divas stundas. Negribu dot solījumus, kurus nespēju izpildīt. Tomēr vēlos pateikt lielu paldies jauniešiem, kuri mani uzņēma un deva iespēju būt kopā!”

Kļūdas pieļauj ikviens

Mareks nesen uzstājās biedrības “Bona Fide Latvija” rīkotajā konferencē “Būt kopā”. Pats viņš to sauc par īpašu privilēģiju un godu. Tā bija “iespēja dalīties savā redzējumā un pieredzē, kā arī uzklausīt citu cilvēku domas, idejas un pieredzes stāstus”.

Savās pārdomās mākslinieks atklāti runā arī par savu pieredzi: “Dzīvē pieļaujam dažādas kļūdas. Dažkārt tās notiek alkohola vai narkotisko vielu ietekmē. Atskatoties uz savu dzīvi, arī es esmu lēcis ūdenī alkohola reibumā.”

Viņš min arī konferences moderatoru Agri Startu, kuram savulaik bijušas problēmas ar alkoholu. “Taču šodien viņš ir jau vairāk nekā 1000 dienas skaidrā un palīdz arī citiem izvēlēties nevis pudeles korķi, bet pareizo dzīves ceļu,” raksta Mareks.

No konferences viņš paņēma līdzi kādu svarīgu atziņu: “Mēs neviens neesam ideāli, un ikviens no mums pieļauj kļūdas.”

Atšķirīgi starta apstākļi

Mākslinieks atgādina, ka ne visiem dzīvē ir vienādas iespējas. “Kāds piedzimst nelabvēlīgā vidē, kāds dzīves laikā sapinas ar neīstajiem cilvēkiem, bet kāds vienkārši nonāk neīstajā vietā un laikā. Tas, protams, neatceļ atbildību par savu rīcību un tās sekām, taču vai tas dod mums tiesības cilvēku norakstīt?”

Konferencē Agris Starts citēja Jēzus vārdus: “Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!” (Jāņa 8:7)

Mareks uzsver, ka viņš neaicina attaisnot nepareizu rīcību: “Es nesaku, ka ikviens ir jāattaisno vai ka par pieļautajām kļūdām nav jāuzņemas atbildība. Cilvēki izcieš sodu par savu rīcību, taču cilvēks nav viņa kļūda! Ir svarīgi pateikt un atzīt, ka cilvēks ir rīkojies nepareizi, bet nedrīkst viņu identificēt tikai ar šo kļūdu. Cilvēks nav jānoraksta. Viņam ir vajadzīga iespēja mainīties, augt un sākt no jauna.”

Kādu sabiedrību mēs veidojam?

Mareks uzdod jautājumu arī lasītājiem: “Kādu sabiedrību mēs vēlamies veidot? Tādu, kurā cilvēki viens otru nosoda un novēršas, vai tādu, kurā prot uzklausīt, atbalstīt un sniegt palīdzīgu roku?”

Viņaprāt, pārmaiņas sākas ar katru pašu: “Mēs nevaram izmainīt visus cilvēkus un visu pasauli. Taču mēs varam sākt ar sevi. Mainīt savu attieksmi, savu skatījumu un veidu, kā izturamies pret citiem. Un, iespējams, tieši tā sākas pārmaiņas arī sabiedrībā.”

Mareks citē arī Bībeli: “Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.” (Efeziešiem 4:32)

Konferenci mākslinieks sauc par vērtīgu pieredzi un atgādinājumu, ka “reizēm cilvēkam visvairāk nepieciešams nevis kāds, kurš viņu nosoda, bet gan kāds, kurš ir gatavs būt līdzās un ieklausīties”.

Pārdomas viņš noslēdz ar šādiem vārdiem: “Jo cilvēks nav viņa sliktākais lēmums. Un nevienu nevajadzētu norakstīt tikai viņa pagātnes dēļ.”