Eksāmenu sniegumi kā iemesls

Apstiprinātais IZM priekšlikums ierobežot iespējas mācīties tālmācībā no 1. līdz 6. klasei "nekādi nepalīdz kvalitātes uzlabošanai, bet ierobežo un diskriminē vecāku brīvību izvēlēties piemērotāko izglītības ieguves formu saviem bērniem," tā lēmumu virzīt šo grozījumu uz 2. lasījumu vērtē 14. Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs (NA). Viņa pamudinājums bija par nepieciešamo kristēriju izvirzīšanu tālmācības skolām kvalitātes uzlabošanai. Kā zināms, tieši tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēnu rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šajā mācību formā var mācīties tikai vecākajās klasēs. Šo skolēnu centralizēto eksāmenu sesiju sniegumi esot zemāki nekā valstī vidēji. Lielākās grūtības radījis eksāmens matemātikā, kur sekmīga vērtējuma slieksni tikko pārsniedza 22,16% skolēnu. Akreditācijas komisiju ziņojumi liecina, ka patlaban nav pieejama pilnīga informācija par absolventu gaitām no visām tālmācības skolām.

IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere otrdien notikušajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzsvēra, ka mācības klātienē nodrošina skolēniem iespēju socializēties, saņemt tūlītēju pedagogu un atbalsta personāla palīdzību, mācību līdzekļus. Vienlaikus gan Niedre-Lathere atzina, ka patlaban IZM nav nodrošinājusi vairākus priekšnosacījumus, lai visās skolās būtu pietiekams skolotāju un atbalsta personāla skaits, ir grūtības arī ar mācību līdzekļu nodrošinājumu. Niedres-Latheres ieskatā mācības būtu jānodrošina no bērna labāko vajadzību interesēm, tālmācības izvēloties vien atsevišķos izņēmuma gadījumos.

Ļaujiet izvēlēties, uzlabojiet kvalitāti!

Citāds viedoklis bija vairākiem Saeimas deputātiem, Tiesībsarga birojam, vecākiem. Šodien Ilze Stobova (LPV) raksta - "Tā nav reforma. Tā ir nevēlēšanās dzirdēt. Tā ir kļūda, kuras sekas būs redzamas gadiem. Šie grozījumi paredz, ka tālmācība būs pieejama - tikai ierobežotām sabiedrības grupām – diplomātu, konsulāro dienestu un starptautisko darbinieku bērniem, kā arī tiem, kuri dzīvo diasporā ārpus Latvijas. Tātad bērns, kurš dzīvo Latvijā un vēlas mācīties sev piemērotā mācību formā, tiek nostādīts izvēles priekšā: vai nu tu pielāgojies sistēmai, vai arī pamet valsti. Šāds lēmums ir netiešs, bet ļoti skaidrs aicinājums bērnam un viņa vecākiem: “Dodieties prom. Tikai tad jums būs brīvība mācīties atbilstoši savai būtībai.”

OgreNet jau rakstīja, ka viens no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvjiem - Česlavs Batņa (AS) uzsvēris, ka "vecākiem un ģimenēm ir jāļauj izvēlēties, bet, protams, varam diskutēt, kādā formātā turpināt." Viņš minēja kā ieteicamu piemēru Rīgas Komercskolas līdzšinējo pieredzi ar kombinēto mācību modeli, un kur vienu reizi nedēļā bērns ir klātienē. 

Arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Andrejs Ceļapīters aicināja IZM un deputātus neizlemt vecāku vietā, jo tikai viņi ir tiesīgi izlemt, kāda mācību forma ir labākā viņu bērniem. Viņš rosināja IZM pievērsties kvalitatīvu mācību līdzekļu izstrādei, ko varētu izmantot gan tie skolēni, kuri mācās klātienē, gan tālmācībā. Ceļapīters asi kritizēja IZM un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadību, kura novilcinot nepieciešamās izmaiņas izglītības sistēmā.

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere uzsvēra, ka pārsvarā bērni iet uz skolu un mācās klātienē, bet tie aptuveni 3500 bērni, kuri patlaban mācās tālmācībā, ir izņēmums, kuru izvēli mācīties tālmācībā IZM nevajadzētu ierobežot.

"Ir jāļauj vecākiem izvēlēties labāko izglītības formu saviem bērniem, taču IZM ir jāgādā par to, lai uzlabotos tālmācībā iegūstamās izglītības kvalitāte, nevis jāliedz vecākiem izvēles iespējas," skaidroja Grāvere.

Tomēr Saeimas deputāti atbalstīja IZM parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša (JV) priekšlikumu, ar ko plānots, ka pirmsskolas izglītības programmu un vispārējās pamatizglītības pirmā posma, proti, 1 -6. klase programmu īsteno klātienē, izņemot atsevišķus gadījumus. Vispārējās pamatizglītības otrā posma, proti, 7 -9. klase programmu un vispārējās vidējās izglītības programmu varēs īstenot klātienē, kā arī tālmācībā, ievērojot Ministru kabineta noteiktos nosacījumus un kārtību, kādā šīs izglītības programmas īstenojamas tālmācībā.

Pārējos piecus priekšlikumus, kas paredzēja mācības tālmācībā no 1.-12.klasei, deputāti neatbalstīja.

Sašutumu neslēpj tālmācību skolas

Tūlītēja reakcija sociālajos medijos sekoja no daudziem šobrīd tālmācībā iesaistītajiem izglītības pārstāvjiem, vecākiem. Arvils Pekuless, kura dibinātā Vislatvijas vidusskola jau trīs gadus nodrošina mācības tālmācībā no 1. līdz 12. klasei raksta - "Laikā, kad visa attīstītā Eiropa meklē jaunas klasifikācijas pieejām, ar kurām efektīvāk iekļaut izglītības sistēmā tos skolēnus, kuri negrib vai nevar iekļauties klasiskajā izglītošanas modelī, mūsu pašu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija virza uz lemšanu grozījumus Izglītības likumā – tādus, kas klaji ignorē atsevišķas tautas daļas ģimeņu izvēli un vajadzības."

Arvils Pekuless, Vislatvijas vidusskolas dibinātājs, ekrānšāviņš no personīgā Facebook konta video

Vislatvijas vidusskolas dibinātājs un vadītājs skaidro, ka pasaulē netrūkst dažādi pētījumi par peietiekami lielu procentu skaitu skolēnu, kuri nespēj iekļauties klātienes mācībās un kuriem ir nepieciešama alternatīva izglītība siegūšanas iespēja.