"Pieaugušā vecumā pati labākā Ziemassvētku dāvana ir miers (nekas nav jādara) un klusums (neviens nezvana un neraksta). Man arī paveicies, ka nav jāskraida pa veikaliem, – pirms pāris gadiem ģimenes locekļi vienojās atbrīvot visus no dāvanu meklēšanas mokām un vienkārši baudīt jauku satikšanos.

Protams, paliek vēl pīrāgu gatavošanas maratons dienas garumā, bet tā jau vairāk izklaide ar boksa elementiem (mīkla esot jādauza ar dusmām, izcila nodarbe stresa izlādei).

Pēdējos gados arī egle transformējusies – veidoju instalāciju uz sienas, kas nav jācērt mežā, nebirdina skujas un arī neindē kaķi, kam patīk visu grauzt. Šogad domāju – varbūt egles imitāciju pārvērst par abstrakto mākslu? Varbūt iet vēl tālāk un ziemas saulgriežus svinēt pilnīgi filozofiski? Arī tradicionālajiem svinētājiem iesaku kādā brīdī iziet vienam ārā un ieelpot vistumšākās nakts gaisu – tā ir mazliet baisa, bet fascinējoša iespēja sastapt sevi un sajusties ārpus laika un telpas. Pēc tam var iet atpakaļ troksnī, turpināt žilbt eglītes gaismās un štopēt iekšā pīrāgus, bet tagad tie garšos daudz labāk."(Undīne Arāja)

Undīnes rauga mīkla svētkos, kas reizēm izvēršas par pīrādziņu cepšanas maratonu dienas garumā