Diskusijā īpaši skaļi izskanēja Pārogres iedzīvotāju sāpe – viņi jūtas pašvaldības aizmirsti. Par to sašutumu pauž Sandra: “Sliktākais, ka kokus izcērt. Piem.Pārogrē kur jaunais auto placis (pretī DUS) izcirta lielus kokus lai ierīkotu auto placi (būtu labāk krūmus izcirtuši un sakopuši mazo mežu). Iepriekš priecājāmies, ka dzīvojam zaļā pilsētā. Pārogre vispār pamesta novārtā, nav pat kārtīga pārtikas veikala. Labāks kļuvis tas, ka Pārogrē ir “K Senukai”! Vismaz naglas pirkt nav jāskrien uz Ogres “Mājai un dārzam” veikalu.” Viņai piebalso arī Tamāra, norādot, ka “Norupes ielā arī izcirta daudz koku, lai ierīkotu volejbola laukumu! Absurds!”
Citi iedzīvotāji akcentē, ka Pārogrē trūkst pat elementāru ērtību. Sergejs raksta, ka “Pārogrē nav ne normāla pārtikas veikala, ne aptiekas, ne bankomatā, ne pakomāta, kur cilvēkiem vismaz kādu paciņu aizsūtīt jeb saņemt”. Tikmēr Silvija ir skarbāka: “Pārogre, Dieva aizmirsta Riņķa iela, pa kuru lejā tek Strēlnieku prospekta notekūdeņi, ielas galā mūžīgās peļķes un mitrums, “ielas segums” zem jebkuras kritikas… Kopumā izskatās nožēlojami.”
Sašutumu izraisa arī piekļuve jaunajiem "ViVi" vilcieniem. Vita izmisīgi jautā: “Vai Ogres pašvaldība nevar kaut kā ietekmēt “Latvijas dzelzceļu”, lai ierīko augsto peronu Ogrē. Senioriem nav iespējams iekāpt un izkāpt no vilciena.” Šo tēmu ar rūgtu ironiju turpina Vija, pastāstot, ka Pārogrē uzcēla pagaidu paaugstināto peronu no dēļiem.
Tikmēr autovadītājus kaitina ilgā gaidīšana pie pārbrauktuvēm – Kristīne nesaprot, kāpēc Jaunogrē pārbrauktuve slēdzas jau tad, kad vilciens tikko iebrauc Pārogres stacijā.
Visspilgtāko un satraucošāko ainu par sabiedrisko kārtību un netīrību stacijas un tirgus apkārtnē “uzbūrusi” Spodra: “Ogre pārvēršas par bomžu un bezpajumtnieku pilsētu.Visos parkos,skvēros, Brīvības laukumā uz soliņiem bezpajumtnieki ar lielām somām ar visu iedzīvi un atklāti dzerstās. Īpaši stacijas laukumā pirms tuneļa – "Policijas akadēmijas" priekšpusē. [..] Tirgus placis, kā filmā “Graustu miljonārs”[..] Vienīgais ar Dievu uz pusēm Brīvības iela un laukums .Vēl arī jaunais sporta centrs .”
Neskatoties uz kritisko atziņu birumu, daļa ogrēniešu aicina saskatīt arī labo un uzslavē pilsētas vadību par vizuālajiem uzlabojumiem. Ineta pauž optimistiskāku skatu: “Ogres piksēta ir sakopta. Gar nomalēm, jā, varēja būt labāk, bet kopumā ir skaisti. Dažādu pasākumu, arī Ogres Kultūras centru ieskaitot, ir daudz. Pašiem tik vajag interesèties, neviens jau klāt nenesīs biļetes. Kafejnīcu ir ļoti daudz un ari lielveikali ir vairāk nekā vajadzīgs. Un, ja atkritumus izmetā, tad paši iedzīvotāji vien vainīgi.”
Viņai piekrīt arī Ilāna, sakot, ka “labi ir, ka vizuāli tiek sakopta Ogre,” lai gan uzreiz piebilst, ka pilsētā kļuvis krietni sliktāk ar darba iespējām un pat par minimālo algu neko atrast nav viegli. Arī Iveta uzsver šo pašu kontrastu: “Ogres centrs ir sakopts, bet ārpus centra viss pa vecam, žēl, ka Ogrē vairs nav normālas estrādes un visi pasākumi notiek Ikšķilē.”
Lai gan diskusijā izskan ne mazums kritikas, aprīļa sākumā vēstījām, ka Ogrē ir otrs augstākais ar dzīves kvalitāti savā pilsētā apmierināto iedzīvotāju īpatsvars starp valstspilsētām1 (98,5 %) un trīs no četriem (74,9 %) ogrēniešiem uzskata, ka pēdējos piecos gados dzīves kvalitāte pilsētā ir uzlabojusies, kas ir vairāk nekā valstspilsētās vidēji (62,3 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā dzīves kvalitātes apsekojuma dati.
