Jau rakstījām, ka četras partijas, kuras "Apvienotā saraksta" politiķa Andra Kulberga vadībā mēģina veidot jauno valdību, ir sadalījušas atbildības jomas, bet konkrētus ministru kandidātu vārdus nosauks otrdien, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu paziņoja Ministru prezidenta amata kandidāts Kulbergs.

Rozenvalds atzīmēja, ka šobrīd aizvien nav skaidrs, ko JV virzīs aizsardzības ministra amatam. Par pulkvedi Raivi Melni politologam tomēr esot zināmas šaubas, jo Meļņa iespējamā aiziešana no dienesta, lai ietu politikā, un pēc tam iespējamā atgriešanās dienestā varot radīt neskaidrības attiecībās starp valdību un bruņotajiem spēkiem.

Tāpat Rozenvalds norādīja, ka rodoties jautājumi par to, vai Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) patiešām vajadzētu turpināt vadīt Zemkopības ministriju, neskatoties uz politiskā spēka izrādīto interesi. Politologs uzskata, ka ZZS bijusi ne visai skaidri noformulēta pozīcija notikumos, kas attīstījās pēc ZZS zemkopības ministra Armanda Krauzes atbrīvošanas no amata saistībā ar tā dēvēto kokrūpniecības lietu.

Savukārt Nacionālā apvienība (NA) no pašreizējā ministriju sadalījuma ir uzskatāmi par lielākajiem ieguvējiem, vērtēja Rozenvalds. Ja par iekšlietu ministru virzīs Jāni Dombravu, kā tas izskanējis medijos, tad valstiskā līmenī varētu sagaidīt aktīvāku represīvo mēru pielietošanu attiecībā pret migrantiem, uzskata Rozenvalds.

Viņš pieļauj, ka ministriju sadalīšanā vislielākās problēmas bijušas ar JV. Tostarp tādēļ, ka viņiem ministru portfeļu skaitam būtu jābūt lielākam, ņemot vērā frakcijas skaitlisko izmēru. Tomēr politiskais spēks šādam sadalījumam piekāpies, lai varētu parādīt, ka ir valstiski domājoši un kam tādam piekrīt, neskatoties uz saviem zaudējumiem, sprieda Rozenvalds.