Ceturtdiena, 25.12.2025 19:30
Larisa, Stella
Ceturtdiena, 25. decembris, 2025 13:51

OgreNet svētku ceturtais sirdsstāsts: Esmu laimīga un ar lielu pateicību savā sirdī

Megija Kokoreviča / OgreNet
OgreNet svētku ceturtais sirdsstāsts: Esmu laimīga un ar lielu pateicību savā sirdī
Ilustratīvs attēls no unsplash.com
Ceturtdiena, 25. decembris, 2025 13:51

OgreNet svētku ceturtais sirdsstāsts: Esmu laimīga un ar lielu pateicību savā sirdī

Megija Kokoreviča / OgreNet

Ceturto mūsu OgreNet redakcijas sirds stāstu dāvā mums mūsu Megija Kokoreviča. Viņa šī gada steigas un darbu virpulī ieraudzījusi, cik ļoti ir jābūt pateicīgiem par ikvienu dārgu cilvēku mūsu dzīvē. Tieši mūsu, iespējams, nelielais pulciņš ar vistuvākajiem ir atslēga uz īstu laimi. Pārējais aizsteidzas, izkūst, aizskrien. Mūsējie - paliek ar mums. Priecīgus svētkus!

Šī gada pirmssvētku laiks, iespējams, ir bijis viens no darbīgākajiem manā mūžā, tieši šī iemesla dēļ Ziemassvētku eglīte vēl mani gaida kādas meža takas malā, Ziemassvētku vecītim šādu un tādu iemeslu dēļ aizmirsām iemest vēstuli pastkastītē, tāpēc nācās to nosūtīt e-pastā, un produkti svētku maltītei arī vēl jāsarūpē. Bet ne par to ir stāsts… Šī gada notikumi man ir likuši saprast kaut ko ļoti būtisku, un tieši Ziemassvētki, manuprāt, ir īstais laiks, lai par to pateiktos.

Nebaidīšos atkārtot atkal un atkal – varu būt laimīga un no visas sirds pateicīga, ka man apkārt ir tik daudz lielisku cilvēku. Esmu pateicīga par savu meitiņu, kura, ja runājam par rakstura iezīmēm, ir pilnīgs pretstats man, līdz ar to ir iemācījusi vairāk nekā jebkurš cits šajā pasaulē. Esmu pateicīga saviem vecākiem – tētim, kura stiprais plecs man liek justies tā, it kā priekšā stāvētu Ķīnas mūris. Arī mammai, kura, visticamāk, no kāda mākoņa maliņas vēro, kur vedīs manas dzīves ceļš, bet deva man iespēju atstāt pāris pēdu nospiedumu šajā pasaulē. Esmu pateicīga arī savām vecmāmiņām, māsai, krustvecākiem, māsīcām un visiem, visiem ģimenes locekļiem, kuri vēl joprojām man ir blakus ar atbalstošu vārdu un padomu, kad to vēlos un reizēm arī nevēlos.

Tikpat ļoti pateicīga esmu savām draudzenēm, kuras man ir tikpat svarīgas un dārgas kā ģimene – katra no viņām ir ienenusi manā dzīvē citu gaismu un stāstu. Ne visiem mūža laikā izdodas izveidot ciešas draudzības, bet man ir laimējies izvilkt vairākas pilnās lozes. Tāpat man ir vislabākie un visizpalīdzīgākie kaimiņi, kas gatavi palīdzēt ar riepas nomaiņu un pat labākās eglītes “medībām”. Nevar nepieminēt arī kolēģus, tie man tikuši paši jautrākie, nopietni. Sarunas ar viņiem dažkārt pārvēršas smieklu lēkmēs.

Tāpēc šajos svētkos es novēlu ikvienam atrast vismaz nelielu lociņu ar cilvēkiem, kas dara jūs laimīgus un, ja tādi jums blakus jau ir, būt pateicīgiem. Pateikties par atbalstu, par kopā būšanu, jo lielākā laime jau nav atrodama kaudzē dāvanu, tā jāmeklē sirdī.

Priecīgus svētkus, mīļie lasītāji!

Lasi arī Līgas LūsesUndīnes Arājas un Evas Lūses Ziemassvētku sirdsstāstus!