1. Mācītāja vadīta Labdarības akcija "Zvaigzne austrumos"

Līdzās daudzām ziedošanas akcijām teju par gadumijas tradīciju ir kļuvusi labdarības akcija "Zvaigzne austrumos", kas par sevi gan atgādina pēdējo gadu izskaņās, gan ieskandina jaunā gada sākumu. Akcijas idejas autors un ilggadējais vadītājs ir baptistu mācītājs Pēteris Eisāns, kas nenogurstoši dienaskārtībā tur misijas jautājumus un aicinājumus atbalstīt karā cietušos. 2014. gadā, kad akcija notika pirmo reizi, cilvēki tika aicināti sarūpēt kurpju kastes ar dāvaniņām karadarbībā cietušajiem bērniem pasaules karstajos punktos – Sīrijā, Irākā, Sudānā, Gruzijā un Indijā, savukārt, kad sākās krievijas iebrukums Ukrainā, Latvijas sabiedrība arī caur šo akciju tiek aicināta atbalstīt karā cietušos. Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) datiem krievijas imperiālistiskā kara pret Ukrainu dēļ, pasaule ir piedzīvojusi lielāko bēgļu krīzi kopš II Pasaules kara. Jau trešo gadu šīs akcijas mērķis ir sarūpēt divstāvu gultas pagaidu izmitināšanas centros Ukrainā, tostarp draudžu telpās. Gan pērn, gan šogad akcijas mērķis ir savākt līdzekļus 100 divstāvu gultām. Apkopojot visus ziedojumus, 2025. gada janvāra sākumā tika lēsts, ka pietiks 98 gultām.  2025. gada nogales akcija noslēgsies jaunajā gadā 6. janvārī.

2. Jauniešiem atkal sava konference

Gads ir bijis bagāts kristīgajiem jauniešiem organizētām nometnēm, semināriem, misijas braucieniem un konferencēm. 24. un 25. janvārī organizācija “History Makers” (Vēstures veidotāji), aicināja uz gada pirmo lielāko jauniešu konferenci. Nozīmi šim notikumam piešķīra arī fakts, ka šī konference pie jauniešiem atgriezās pēc piecu gadu pārtraukuma, lai atkal apvienotu simtiem Latvijas jauniešus, jauniešu līderus, kuri ir gatavi nest atmodu Latvijā. Organizācijas darbība balstās kristīgās pamatvērtībās un gadiem darbojoties izveidojusies kā jauniešu kustība, kuras misija ir iedvesmot, apmācīt un iesaistīt jauniešus. Gadu laikā “History Makers” vadītāji rīkojuši dažādus pasākumus, nometnes un tikšanās reizes ar Latvijas draudzēm un jauniešu organizācijām, lai palīdzētu jauniešiem un draudzēm redzēt pozitīvas pārmaiņas Latvijā.

Attēls no History Makers konferences arhīva

3. Lūgšanu brokastis Latvijā nosvin savu 20. jubileju

Jau sākot ar janvāri dažādās Latvijas pilsētās teju katru mēnesi norisinājās jau par tradīciju kļuvušais labdarības pasākums Lūgšanu brokastis. Rekordlielu dalībnieku skaitu piedzīvoja Siguldas novada Lūgšanu brokastu reize, kas notika 31. janvārī Mālpils Kultūras centrā, kopā pulcējot nevalstisko organizāciju un reliģisko draudžu pārstāvjus, kā arī novada pašvaldības vadību, uzņēmējus un novada iedzīvotājus. Šī pasākuma mērķis bija ar ievākto ziedojumu palīdzību atbalstīt biedrību “Notici sev!”, kas kopš 2006. gada Mālpilī organizē veselību veicinošas nodarbības cilvēkiem ar invaliditāti. 

28. februārī Lūgšanu brokastis norisinājās Skrundas Muižā, kur vienkopus pulcējās 60 dažādu sfēru pārstāvji no Kuldīgas novada. Šī pasākuma mērķis bija atbalstīt Skrundas baznīcas jumta nomaiņu. Savukārt, Lūgšanu brokastu divdesmitgades svinības tika apvienotas ar Liepājas 400. jubilejas reizi un plaši tika atzīmētas 14. martā Liepājā. Divdesmit gadu laikā Lūgšanu brokastis ir kļuvušas par nozīmīgu tradīciju dažādās lielākās un mazākās Latvijas pilsētās un reģionos, kad satiekas garīgās un laicīgās pārstāvniecības līderi un kopīgi lūdz. Daudzos šajos pasākumos uzrunas teikuši arī dažādi ārvalstu viesi, politiķi un uzņēmēji.

“Mēs varam šeit būt kopā ar tik dažādām pieredzēm, bet mūs visus vieno ticība un pārliecība par nepieciešamību vērsties pie Dieva lūgšanās,” tā klātesošos Liepājā piektdienas rītā uzrunāja liepājnieks, Rīgas domes deputāts (GKR) Ainars Baštiks.

"Ir liels prieks, ka 20 gadu laikā šis mazais graudiņš ir izaudzis par tik lielu un smaržīgu ziedu, un ka tik daudzās vietās Latvijā cilvēki nāk kopā un lūdzās," tā uzrunājot Lūgšanu brokastu svētku dalībniekus teica LELB arhibīskaps Jānis Vanags.

Piektdien, 14. martā Liepājā norisinājās Latvijas valsts Lūgšanu brokastu 20. jubileja

4. Dzimstība krītas, prezidents ieklausās

Dzimstība turpina kristies un jau gada pirmajā pusē akūtie demogrāfijas jautājumi nostiprinājās politiskajā dienaskārtībā. Kā pauž NVO biedrība "Asociācija Ģimene", gan Demogrāfisko lietu padomes sēdēs un asociācijas tikšanās reizē ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču tika uzsvērta nepieciešamība pēc sistemātiskas, koordinētas un politiski atbildīgas rīcības. Tika rosināta ideja par īpašu politisko atbildību demogrāfijas jomā, “zaļā koridora” principa ieviešanu un mērķtiecīgu Eiropas Savienības finansējuma piesaisti dzimstības veicināšanai. “Mēs novērtējam prezidenta labo gribu un atzinumu, ka demogrāfijas krīzes risināšana ir viena no prioritātēm. Prezidents to saredz kā ilgtermiņa pasākumu kopumu, kurā viens no pirmajiem reālistiskajiem mērķiem ir dzimstības krituma sabremzēšana,” pēc tikšanās ar prezidentu pauž jurists, biedrības pārstāvis Kaspars Herbsts. Viņš sarunā atklājis arī šā brīža vienu no bažām – lai demogrāfijas jautājuma risināšana “nepaliek tikai politiķu runās, bet lai ir mehānismi un ilgtermiņa mērķi, kas paliek arī tad, kad mainās partijas”.

Sarunās ar politikas veidotājiem, NVO pārstāvji uzsver, ka ir vienlaikus īpašu uzmanību jāpievērš ģimeņu finansiālajam nodrošinājumam, pabalstu sistēmai un Goda ģimenes statusa saglabāšanai. Izskanēja stingra nostāja, ka daudzbērnu ģimeņu vecāku ieguldījums sabiedrībā nebeidzas brīdī, kad bērni sasniedz pilngadību, un ka šis statuss ir cieņas, nevis birokrātiska termina jautājums.

"Asociācija Ģimene" pārstāvji pārrunā demogrāfijas krīzi un tās risinājumus ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, foto - Prezidenta kanceleja

5. Jau 25. reizi - kinoforums „Un Vārds tapa filma”

Kristīgā kultūras dzīvē neiztrūkstošs ir kinoforums „Un Vārds tapa filma”. Arī šogad, svinot savu 25.jubileju, kinoforums norisinājās no 21. līdz 25. aprīlim Rīgā, kinoteātrī „K.Suns”.

Šogad programmā tika iekļautas astoņas filmas – divas pašmāju (Kristas Burānes un Ērikas Lifrēdo filma „Dzīves tango” un Dāvja Sīmaņa filma „Marijas klusums”), un sešas ārzemju filmas, kas ieguvušas starptautisku festivālu balvas, arī starptautiskās ekumēniskās žūrijas balvas.
Visi kinodarbi uzdeva būtiskus jautājumus par cilvēka garīgo pasauli, sākot no identitātes un vērtību meklējumiem līdz līdzsvaram starp prātu un emocijām, un aktualizē cilvēcīgās un sociālās vērtības. Pēc katra seansa notika neliela diskusija par filmā atainotajiem jautājumiem. Kinoforumu „Un Vārds tapa filma” organizē nodibinājums „Stunda” sadarbībā ar kinokritiķi un starptautiskās ekumēniskās žūrijas locekli Anitu Uzulnieci. 

Publicitātes foto no Dāvja Sīmaņa filmas „Marijas klusums”

6. Gads, kurā divās akcijās meklēja mammu un tēti 

Latvijas Kristīgā alianse bāreņiem maija pirmajā nedēļā, kad tiek svinēta Mātes dienas, uzsāka informatīvu un ziedošanas akciju „Palīdzi atrast mammu!”. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību dziļajai krīzei ārpusģimenes aprūpē un aicināt cilvēkus kļūt par daļu no risinājuma.
Saskaņā ar Bērnu aizsardzības centra apkopoto statistiku, bērnu skaits bērnunamos atkal tuvojas 600 – tas ir augstākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā. Vienlaikus audžuģimeņu skaits Latvijā sarūk jau ceturto gadu pēc kārtas, un daudzi bērni ilgstoši atrodas krīzes centros, tādā kā “starpstāvoklī”, gaidot iespēju atrast pagaidu vai pastāvīgu ģimeni. 

Šai akcijai sekoja arī otrā daļa – septembrī, kad sabiedrībā tika atzīmēta Tēva diena, organizatori uzsāka akcijas turpinājumu – “Palīdzi atrast tēti!”. Caur šo akcijas otro posmu sabiedrība tika aicināta godināt tēva nozīmi bērnu un ģimenes dzīvē un vairāk apzināties, ka  tēvs bērnam ir ne tikai paraugs un aizsardzība, bet arī emocionālais atbalsts, kas palīdz augt drošā, mīlošā un harmoniskā vidē. 

Akciju posmos Latvijas Kristīgā alianse bāreņiem aicināja iesaistīties divos veidos – kļūstot par uzņemošo ģimeni bērniem vai ziedojot, lai atbalstītu tos, kuri jau aktīvi darbojas šajā jomā.

Akcijas "Palīdzi atrast mammu!" publicitātes foto

7. Nakts, kad baznīcas ir atvērtas katram interesentam

Sestdienā,17. maijā norisinājās 12. Baznīcu nakts un 5. Atvērto baznīcas dienu notikumi. Tie norisinājās līdztekus ikgadējam kultūras notikumam “Muzeju nakts”. Šajā notikumā gandrīz 200 Latvijas dievnami atvēra savas durvis ticīgajiem un viesiem. Vakara moto bija  “Vai tu tam tici?” (Jāņa evaņģēlijs 11:26) un caur to katrs varēja pārdomāt būtiskus jautājumus par ticību un garīgumu. Latvijas dievnamos norisinājās muzikāli priekšnesumi un slavēšana, ekskursijas un izstādes, diskusijas. Baznīcu dārzos tika ceptas pankūkas un vārītas zupas, lasīta dzeja un radīti mākslas darbi. Kā vēsta LKR, vislielāko atsaucību izrādīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas draudzes – šim notikumam pieteicās 120 luterāņu draudzes. Īpaši aktīvs Baznīcu naktī bija Vidzemes novads ar 49 notikumā iesaistītiem dievnamiem.

Par tradīciju kļuvusi vienotā Baznīcu nakts atklāšana, kas katru gadu notiek citā baznīcā. Šogad svinīgā atklāšana, piedaloties visu tradicionālo kristīgo konfesiju vadītājiem vai pārstāvjiem, notika Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcā.

8. LELB ievēl sev jaunu baznīcas vadītāju

Liels notikums šogad tika sagaidīts Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā (LELB). 30. Sinodes laikā, 7. jūnijā, par jauno LELB arhibīskapu tika ievēlēts Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Rinalds Grants. Līdzšinējais arhibīskaps Jānis Vanags savā amatā pavadījis 32 gadus un, savulaik, 2022. gada jūlijā, tieši R. Grantu, kurš kalpoja arī Rīgas Sv.Vecās Ģertrūdes draudzē, izraudzīja sev par palīgbīskapu. 

Jāsaka, ka teju viss pusgads aizritēja šī notikuma gaidās, kurš būs jaunais LELB vadītājs? Iepriekš augstajam amatam tika izvirzīti četri pretendenti: Rinalds Grants, Piltenes iecirkņa prāvests Kārlis Irbe, Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš un Ikšķiles iecirkņa prāvests Dzintars Laugalis. Pēc kandidātu uzklausīšanas 2024. gada nogalē Rīgas arhidiecēzes sapulce nolēma arhibīskapa amatam virzīt tālāk divus Grantu un Laugali. "Skatos uz abiem brāļiem un es zinu, ka Sinode vispār nevar izdarīt sliktu izvēli, jo viņi abi ir lieliski. Jebkurš no viņiem ir spējīgs nest zizli tālāk," tā bija teicis J.Vanags.

Jauna arhibīskapa izraudzīšanās process tika sākts saistībā ar Jāņa Vanaga plānoto došanos emeritūrā. Vanags arhibīskapa amatā kalpo vairāk nekā 30 gadus. Vanaga iesvētīšana arhibīskapa amatā Rīgas Domā notika 1993.gada 29.augustā, un plānots, ka 2025.gada 29.augustā, noslēdzot savu kalpošanu, notiks svinīga Vanaga arhibīskapa zižļa nolikšana.

Jaunais baznīcas vadītājs R.Grants intervijās norāda, ka nākotnē vēlētos lielāku baznīcas klātbūtni sabiedrībā. Tomēr būtiskas reformas nav plānotas, jo pārmaiņām nepieciešams laiks – svarīgi nostiprināt ģimenes nozīmi, mācītāju sagatavošanu un draudžu aktīvu līdzdalību.
Grants uzsver tradīciju saglabāšanu, tostarp jautājumos par sieviešu ordināciju un attieksmi pret homoseksualitāti, taču viņaprāt, būtiski ir skaidrot un veidot dialogu ar sabiedrību.

Arhibīskaps atzīst, ka vienu no nākotnes izaicinājumiem var atnest demogrāfiskā situācija - laukos atsevišķas baznīcas var kļūt mazapdzīvotas, taču Grants uzskata par pienākumu tās saglabāt nākamajām paaudzēm.

Jaunais LELB arhibīskaps Rinalds Grants

9. Baptistu dziesmu svētki svin simtgadi 

2025. gads ir Latvijas baptistu Dziesmu svētku 100. dzimšanas dienas gads. Vasarā 13.-20. jūlijam Mītavas koncertzālē Jelgavā ar pateicību Dievam, ticības prieku un aizrautību tika svinēti Latvijas baptistu Simtgades dziesmu svētki. Svētku moto: “100 par Vienu” atgādināja dziesmas, kas ir ar Vēsti, kas iztur laika pārbaudi, palīdz šodien turēties ticībā un noturēs arī nākamās paaudzes.

Svētkos piedalījās baptistu draudžu mūziķi, kori, vokālie ansambļi, pielūgsmes grupas, simfoniskais orķestris un ritma grupa. Kopā šajās dienās sabrauca vairāk nekā 400 dalībnieki no visas Latvijas. 

LBDS Muzikālās kalpošanas vadītājs Māris Dravnieks stāsta: “Latvijas baptistu draudžu viena no skaistākajām kvalitātēm ir daudzveidīga mūzika. Lielās un mazās draudzēs visos laikos, pie dažādām valdībām un varām ir skanējušas dziesmas un skaņdarbi par Dievu, ar Dievu un Dieva godam. To parāda un pierāda arī Latvijas baptistu X Simtgades dziesmu svētki. Tie nes vēsturiskā un mūsdienīgā skanējuma apvienojumu, atgādinot par nemainīgām vērtībām, kas dvēseli augšup ceļ.”

Dziesmu svētku tradīcija aizsākta 1925. gadā Liepājā, turpinājusies 1935. gadā Liepājā, 1992. gadā Talsos, 1996. gadā Ogrē, 2000. gadā Ventspilī, 2005. gadā Liepājā, 2010. gadā Ventspilī, 2015. gadā Cēsīs un 2020. gadā Kuldīgā.

10. Lidija Doroņina-Lasmane svin 100. jubileju

Latvijas Nacionālās pretošanās kustības dalībniece Lidija Doroņina-Lasmane 28. jūlijā svinēja savu 100. dzimšanas dienu. Nozīmīgajam skaitlim tika veltīts pasākumu cikls „Lidijas vasara”.
Četrpadsmit padomju cietumu un nometinājuma vietās pavadītie gadi, labestīgā attieksme pret līdzcilvēkiem, mīlestības apliecinājumi pret Latviju, kristīgā ticība – tas viss Lidiju Doroņinu-Lasmani veidojis par personību, kura neizceļ sevi, neuzsver savu varonību un nozīmību. Jau 12. jūnijā Latvijas Okupācijas muzejā notika grāmatas „Lidijas ziediņi” angļu valodas tulkojuma atvēršana, un turpmākajos divos mēnešos tika organizēti vēl daudzi citi pasākumi, lai atcerētos, pieminētu un sveiktu simtgadnieci.

27. jūlijā LELB Doma draudzes dievkalpojumā dievnamu pildīja dažādu konfesiju kristieši un Lidijas draugi, lai dienu pirms viņas 100. dzimšanas dienas vienotos kopīgā lūgšanā par Latviju un pasauli. Dievkalpojuma sprediķi teica LELB arhibīskaps Jānis Vanags

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā līdz 27. decembrim bija aplūkojama izstāde „Lidija 100”, kas stāstīja par Lidijas dzīves svarīgākajiem notikumiem Latvijas vēstures kontekstā. 

"Paldies Dievam, mūsu valstij un tautai netrūkst varoņu, taču viņu vidū Lidijai Lasmanei-Doroņinai ir īpaša vieta," raksta Voldemārs Lauciņš.

27. jūlijā dievkalpojumā Jānis Vanags sveic Lidiju Doroņinu-Lasmani

11. Jelgavā - lielākais kristīgo studentu festivāls Eiropā 

Latvijas Kristīgā studentu brālība (LKSB) sadarbībā ar “‪IFES Europe” 16.-21. augustam “studentu pilsētā” Jelgavā rīkoja lielāko kristīgo studentu festivālu Eiropā “Kingdom Come”. Piecu dienu laikā kristīgie studenti no dažādām Eiropas valstīm piedzīvoja darba grupas, seminārus, lekcijas un kopā darbošanos ar mērķi vairāk piedzīvot Dievu savā ikdienā. Viens no galvenajiem festivāla mērķiem bija stiprināt studentus ticībā, lai arvien efektīvāk viņi varētu aizsniegt savu augstskolu ar evaņģēliju. ‬

12. Talsos atgriežas kristīgās mūzikas festivāls "Padod uguni"

Augustā šogad notika vēl viens ievērības cienīgs kultūras notikums. Talsos, Sauleskalna estrādē, 23. augustā tika atjaunots Latvijā savulaik iemīļotais un plaši apmeklētais kristīgās mūzikas festivāls „Padod Uguni”. Gatavojoties festivālam „Padod Uguni”, pēc 18 gadu pārtraukuma kopā  muzicēt atsāka arī kristīgā grupa „Secondchance”, kuras sastāvā ir tādi mūziķi kā Kaspars Ezeriņš, Filips Baumanis, Viesturs Samts, Toms Ašnevics un Gunita Konute. Uz skatuves kāpa gan pašmāju kristīgās mūzikas izpildītāji, dažāda stila grupas no Latvijas un ārvalstīm (tostarp Vācijas un Lielbritānijas), arī Talsu pilsētas draudzes. Kā norāda organizatori, festivāla atgriešanās mērķis ir veicināt vienotību dažādu draudžu pārstāvju starpā un, izmantojot mūziku, stāstīt cilvēkiem par Dievu.

Jau ir izsludināts datums, kad kristīgās mūzikas festivāls "Padod uguni" notiks 2026. gadā - 22.augustā

13. Rinkēvičs tiekas ar lielāko kristīgo konfesiju vadītājiem Latvijā

4. septembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar lielāko kristīgo konfesiju vadītājiem Latvijā. Tikšanās laikā puses pārrunāja valsts un baznīcas dialogu, tostarp reliģisko organizāciju lomu un ietekmi sabiedrības saliedētības un vienotības veicināšanā un aktuālos jautājumus, ar ko ikdienā savā darbībā saskaras dažādu kristīgo konfesiju ticīgie Latvijā.

“Mūsu Satversme noteic valsts un baznīcas šķirtību, taču ir vairāki saskarsmes punkti, kur valstij un baznīcai ir kopīgas rūpes, piemēram, mūsu valsts sakrālā mantojuma saglabāšana. Latvija ir daudznacionāla un dažādu konfesiju valsts, tomēr ar savu ekumenisma tradīciju un dažādu konfesiju mierīgu līdzās pastāvēšanu Latvija ir paraugs daudzām citām valstīm pasaulē. Latvijas sabiedrība ir arī ļoti dažāda un daudzveidīga, kurā katram indivīdam ir tiesības īstenot apziņas un reliģijas brīvību, kā arī brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, tostarp veikt reliģiskās darbības. Tādējādi man ir būtiski uzklausīt lielāko kristīgo konfesiju vadītāju Latvijā viedokli par jautājumiem, kas skar gan valsts un baznīcu attiecības, gan arī tos jautājumus, kas rūp dažādu kristīgo konfesiju ticīgajiem,” pēc tikšanās pauda E. Rinkēvičs.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un uz tikšanos uzaicinātie lielāko kristīgo konfesiju vadītāji Latvijā. Foto - prezidenta kanceleja

14. Gada karstākais - Stambulas konvencijas jautājums

Vēl nepieredzētus protestus un viedokļu sadursmes gan medijos, gan no saeimas tribīnes šajā gadā izraisīja tā saucamā Stambulas konvencija. 

Pēc vairāk nekā trīspadsmit stundu ilgām debatēm 30.oktobrī, īsi pirms pusnakts, Saeimā tika pieņemts par Latvijas izstāšanos no EP konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas. "Par" nobalsoja 56 deputāti, "pret" bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, divi deputāti atturējās. Latvija ir pirmā ES valsts, kas tā lēmusi.

"Īpaši vēlos uzsvērt, ka Eiropas vērtības ir tās, kas nākušas arī no kristietības un klasiskās filozofijas mantojuma. Es aicinu, ka Valsts prezidents respektētu Saeimas lēmumu. Un diez vai, ja prezidents atgriezīs atpakaļ šo likumprojektu, tas mainīs Saeimas vairākuma nostāju. Drīzāk šāda rīcība tikai vēl vairāk novilcinātu šo jautājumu, būtu vēlreiz šīs garās debates un Saeimas laiks tiktu atņemts citiem svarīgiem jautājumiem," tā J.Klotiņš.

Dažādas sabiedriskās organizācijas un kristīgo konfesiju vadītāji aicināja Saeimu izvērtēt Latvijas izstāšanos no konvencijas, piedāvājot vardarbības novēršanu balstīt uz praktiskiem, Latvijas situācijai piemērotiem risinājumiem, nevis ideoloģiskiem motīviem.

Tomēr pēc asām debatēm, sabiedrības protestiem un partiju iekšējām pārrunām, Saeimas deputāti pārsteidza daudzus konservatīvos vēlētājus nododot prezidenta Edgara Rinkēviča otrreizējai caurlūkošanai atdoto Stambulas konvencijas denonsēšanas likumu skatīšanai Ārlietu komisijā, un paredzot gadu ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Priekšlikumus likumprojektam varēs iesniegt līdz 2026. gada 1. novembrim. Kā zināms, nākamā gada oktobra sākumā notiks Saeimas vēlēšanas, bet novembra sākumā uz pirmo sēdi jau varētu sanākt jaunievēlētais parlaments, kas nozīmē, ka arī likumu par izstāšanos no konvencijas pārskatīs nākamais Saeimas sasaukums.

15. Kristietes uzņēmējas nāk kopā un iepazīstas

11. oktobrī, Rīgā, Piņķos, Starptautiskās Ekziperī skolas telpās pirmo reizi Latvijā norisinājās pasākums "Forums Uzņēmīgajām", kas kopā pulcēja 75 sievietes kristietes -  gan pieredzējušas uzņēmējas, gan tās, kas tikai sper pirmos soļus savā biznesa ceļā. Ar saviem uzņēmēju pieredzes stāstiem dalīties aicinātas tika Ogres garšvielu veikala "Manas garšas" vadītāja Baiba Grīnberga un deju studijas vadītāja Dace Zvirgzdiņa. Dienas laikā sievietēm bija iespēja mācīties meistarklasē, sevi prezentēt tīklošanās sarunās, klausīties paneļdiskusiju un dibināt jaunus kontaktus.

"Šodienas pārsātinātajā mentoru un biznesa kouču piedāvājumā, iztrūkst tieši uz kristīgajām vērtībām balstīta iedvesmojoša iespēja tīkloties kristietēm uzņēmējām," stāsta viena no idejas autorēm Evelīna Sproģe. Viņa ir “Evelīnas virtuālās skolas” izveidotāja un vadītāja un uzsver, ka personīgo darbošanos un dzīves izvēles ietekmē un virza tieši kristīgais pasaules uzskats. “Arī uzņēmējdarbībā un lietās, ko vēlamies īstenot, svarīgi ir, ka tev apkārt ir cilvēki ar līdzīgām vērtībām. Tādēļ bija vēlme radīt vidi, kurā, balstoties kristīgajās vērtībās, var gūt iedvesmu, dalīties pieredzē un veidot jaunus kontaktus.” Plaši apmeklētais forums turpina dzīvot un apvienot uzņēmējas kristietes Facebook grupā "Uzņēmīgās", kā arī nu jau ir dzirdams Evelīnas Sproģes un Līgas Piļkēvičas vadītais raidieraksts (Spotifu, Apple u.c. straumēšanas vietnes) "Uzņēmīgās".

Pirmo reizi Latvijā 75 uzņēmējas, kas savu darbību un vērtības balsta kristīetībā, satikās "Forumā Uzņēmīgās". Nākamgad forums notiks 31. oktobrī

16. Latvija dzīvības vērtību apliecina arī Baltijas mērogā

Asas reakcijas un pat sabiedrības grupu protesti rudenī raisījās diskusijas laikā par grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. Konservatīvie un kristīgās pārliecības NVO pārstāvji un vairāki deputāti aktīvi iestājās par valsts nodrošinātas konsultācijas ieviešanu pirms mākslīgā aborta un skaidru “nedzimušas dzīvības” definīciju. Šie priekšlikumi tika pozicionēti nevis kā ierobežojumi sievietēm, bet kā empātisks, profesionāls atbalsts sarežģītās dzīves situācijās.

21. oktobrī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika skatīts trīs NA un LPV deputātu iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. Tie paredz papildināt likumu ar normām, kas skaidrāk definē nedzimušas dzīvības statusu un ievieš obligātu konsultāciju pirms aborta, ja grūtniecība tiek pārtraukta pēc sievietes vēlēšanās. Grozījumu iesniedzēji - Jurgis Klotiņš (NA), Jānis Grasbergs (NA) un Ramona Petraviča (LPV) uzsvēra, - šis regulējums nav vērsts uz sievietes tiesību ierobežošanu, bet gan uz palīdzību un atbalstu, lai palielinātu iespēju, ka bērns var piedzimt. Deputāti sadzirdēti netika un priekšlikumi atbalstu neguva. Tomēr "Asociācija Ģimene" iezīmē, ka sabiedrībā tomēr ir palielinājusies tendence runāt par dzīvības vērtību, atbildību un valsts pienākumu piedāvāt reālus alternatīvus risinājumus. Šajā kontekstā nozīmīgs simbolisks notikums bija 4. oktobrī pirmais Baltijas mēroga Gājiens Par Dzīvību Viļņā, kurā piedalījās arī Latvijas pārstāvji, apliecinot reģionālu solidaritāti dzīvības aizsardzības jautājumā. 

Jurists Kaspars Herbsts norāda, ka viņa gan cilvēciskā, gan kristīgā pārliecība ir, ka “dzīvība ir pati lielākā vērtība, kas mums ir dota.”

Biedrība "Asociācija Ģimene" kopā pulcēja vairākus desmitus pārstāvju no dažādām dzīvības vērtību pārstāvošo organizāciju pārstāvjus kopīgai dalībai pirmajā Gājienā Par Dzīvību Viļņā, kas notika 4. oktobrī

17. Tālmācība - iespēja izglītot ģimenes vērtībās 

2025.gadā plašu rezonansi izraisīja plānotie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz ierobežot tālmācības pieejamību. Kā vēsta dati, 3,5 tūkstoši bērnu Latvijā 2024. gadā pamatskolas pakāpē mācījās tālmācībā. Vecāki, tālmācības skolu vadītāji un dažādas tiesību aizstāvošas NVO cēla trauksmi, ka šādi tiek apdraudētas ģimenes vecāku pamattiesības pašiem izlemt par bērna izglītību. Diskusijās tika mēģināts parādīt, ka Latvijā ir daudz ģimenes, kurām šāda māčišanās forma ir atrisinājums ģimenes vajadzībām un ka ne visiem bērniem klātienes skolas vide ir piemērota. Tika uzsvērts, ka un ignorē bērnu individuālās vajadzības – veselības, emocionālās labbūtības un ģimenes apstākļus.

Diskusijas tika balstītas starptautiskajās cilvēktiesību normās, uzsverot, ka izglītības politika nedrīkst būt vienveidīga un administratīvi ērta uz bērnu interešu rēķina. Tālmācība 2025. gadā tika skaidri definēta kā risinājums, nevis problēma – īpaši tām ģimenēm, kurām skolas vide klātienē nav piemērota. OgreNet sekoja līdzi šim jautājumam un vairākās analītiskās publikācijās atspoguļoja vecāku un izglītības pārstāvju viedokļus. Guna Rīmane, kas vada kristīgo pamatskolu “Ceļš” uzsver – nedrīkst neņemt vērā, ka mūsu sabiedrībā ir bērni, kuri nevar pilnvērtīgi apgūt izglītību parastajā dienas skolā. "Ir būtiski nodalīt labo tālmācību, kur ir labi rezultāti no tās, kur rezultāti nav apmierinoši. Ja aizliedz tālmācību, “tad tiktu pazaudēta šī labā un kvalitatīvā tālmācības daļa," pauž "Universum" Mūzikas un mākslas vidusskolas direktors Andis Apsītis. 

Šajās diskusijās dzirdamas bija arī to ģimeņu pārdomas, kas tālmācību redz kā iespēju mierpilni virzīt bērnus pa izglītības ceļu un pašiem audzināt kristīgās vērtības. Lita Tālberga, kura audzina ar vīru bērnus Ikšķilē, uzsver, ka tālmācības iespēja atļauj viņiem kā vecākiem kopā ar bērniem apgūt arī kristīgo izglītošanos mājās. “Tas ir ļoti būtiski bērna vērtību veidošanā. Mēs, vecāki, ar savu piemēru varam ietekmēt bērna vērtības, kuras ir Bībelē balstītas. Varam rādīt piemēru, ka vēlamies nepārtraukti mācīties un augt. Tas nebūtu iespējams, ja katru dienu satiktos tikai uz pāris stundām vakaros un brīvdienās.”

Jau ziņojām, ka koalīcijas partijām nespējot nodrošināt kvorumu, Saeima 18. decembrī nepieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā - 1. līdz 6. klašu skolēniem.